Rīgas Centrāltirgus nākotne: eksperti aicina saglabāt tirgus identitāti, vienlaikus attīstot jaunas funkcijas un apkārtējo pilsētvidi

Atjaunot vēsturiskos paviljonus, saglabāt ikdienas tirdzniecību un padarīt Centrāltirgu ērtāk sasniedzamu no stacijas, Vecrīgas un Daugavas krastmalas – par šīm prioritātēm eksperti sprieda SIA “Rīgas nami” rīkotajā publiskajā diskusijā “Rīgas Centrāltirgus nākotne: kā saglabāt vērtības un radīt jaunas iespējas?”. Diskusijā ar viedokli dalījās Rīgas pašvaldības, arhitektūras, pilsētplānošanas, kultūras mantojuma, nekustamo īpašumu attīstības un sabiedriskās domas pētniecības eksperti.

 

Centrāltirgus attīstība – ieguldījums nākotnē

Atklājot diskusiju, SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētājs Ojārs Valkers uzsvēra, ka Centrāltirgus atjaunošanas mērķis ir saglabāt tā īpašo identitāti, vienlaikus pielāgojot tirgu mūsdienu apmeklētāju vajadzībām un nodrošinot tā ilgtermiņa attīstību.

“Rīgas Centrāltirgus ir viena no mūsu pilsētas nozīmīgākajām kultūrvēsturiskajām vērtībām un vizītkartēm. Mūsu uzdevums ir ne tikai saglabāt vēsturiskās ēkas, bet arī nodrošināt, lai tirgus būtu dzīvīgs, apmeklēts un ekonomiski ilgtspējīgs nākamajās desmitgadēs. Centrāltirgus nedrīkst kļūt par muzeju, kurā saglabātas ēkas, bet pazudusi dzīvība. Vienlaikus tas nedrīkst zaudēt savu galveno vērtību – būt vietai, kur Latvijas zemnieki un mājražotāji satiekas ar pircējiem un kur iespējams iegādāties svaigus, kvalitatīvus produktus. Mēs vēlamies šo tradicionālo tirgus funkciju papildināt ar jaunām iespējām, kas piesaistītu cilvēkus arī ārpus ierastās iepirkšanās,” norādīja O. Valkers.

Viņš uzsvēra, ka jaunas aktivitātes var palīdzēt stiprināt arī pašu tirdzniecību, jo cilvēks, kurš Centrāltirgu apmeklē, lai piedalītos pasākumā, apmeklētu kādu ēdināšanas vietu vai pavadītu brīvo laiku, vienlaikus var kļūt arī par tirgotāju klientu.

Rīgas Centrāltirgus apmeklētāju aptauja apliecina, ka tradicionālā tirgus funkcija joprojām ir ļoti nozīmīga – 94,1% respondentu kā apmeklējuma mērķi norādījuši svaigu produktu iegādi, savukārt aptuveni puse aptaujāto tirgu apmeklē vismaz reizi nedēļā. SIA “Rīgas nami” jau pašlaik veic būtiskus ieguldījumus Rīgas Centrāltirgus infrastruktūras uzlabošanā, un kopš Centrāltirgus pārņemšanas 2023. gadā līdz 2026. gada oktobrim tā infrastruktūrā ieguldīti aptuveni 4,5 miljoni eiro, tostarp 3,35 miljoni eiro ir SIA “Rīgas nami” ieguldījumi.

Savukārt SIA “Rīgas nami”  sagatavotā investīciju programma paredz līdz 2030. gadam Rīgas Centrāltirgus paviljonu un ārtelpas atjaunošanā investēt 21,2 miljonus eiro. Papildus paredzēti ieguldījumi Gaļas paviljona konstrukciju drošības nodrošināšanā, kā arī Spīķeru, autostāvvietu un komercdarbības attīstībā.

“Rīgas Centrāltirgus unikalitāte ir arī iespēja klātienē satikt cilvēku, kurš produktu izaudzējis vai radījis, veidot personiskas attiecības ar tirgotājiem. Tā ir pieredze, ko lielveikals nevar piedāvāt tādā pašā veidā. Šī vērtība mums ir jāsaglabā,” uzsvēra O. Valkers.

O. Valkers informēja arī, ka jau tuvākajā laikā plānots izsludināt metu konkursu Rīgas Centrāltirgus teritorijas attīstības un publiskās ārtelpas risinājumiem. Tā mērķis būs iegūt vienotu un kvalitatīvu pilsētvides attīstības redzējumu, kas respektē vēsturisko mantojumu un vienlaikus atbilst mūsdienu vajadzībām.

 

Pašvaldība vēlas piesaistīt investīcijas un attīstīt arī apkārtējo teritoriju

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks diskusijā pauda atbalstu Centrāltirgus attīstības iecerēm un uzsvēra nepieciešamību piesaistīt privātās investīcijas.

“Jāuzsver, ka mūsu ambīcijas ir plašākas par atsevišķu paviljonu atjaunošanu – vēlamies attīstīt gan Centrāltirgu, gan visu apkārtējo teritoriju. Tomēr tas prasa ievērojamas investīcijas, tāpēc jāsāk ar konkrētiem, īstenojamiem projektiem, tostarp Gaļas paviljonu,” norādīja E. Ratnieks.

Viņš informēja, ka tiek gatavots Centrāltirgus attīstības piedāvājums starptautiskajai nekustamo īpašumu nozares izstādei MIPIM Kannās, kur plānots uzrunāt potenciālos investorus. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks uzsvēra arī nepieciešamību padarīt Centrāltirgu aktīvāku vakaros, brīvdienās un svētku dienās, radot vairāk iemeslu cilvēkiem to apmeklēt.

“Centrāltirgum ir jābūt pieejamam ne tikai Rīgas centra iedzīvotājiem, bet visiem rīdziniekiem un cilvēkiem ārpus galvaspilsētas. Vēlamies redzēt atjaunotus paviljonus, sakārtotu ārtelpu, kvalitatīvu Latvijas zemnieku produkciju un tirgu, kurā dzīvība nebeidzas pēc pieciem vakarā. Tas viss ir svarīgi, lai Rīgas Centrāltirgus kļūtu arvien dzīvīgāks un, protams, vienlaikus jādomā arī par dažādām nokļūšanas iespējām uz tirgu, tostarp autotransporta novietošanas iespējām,” uzsvēra E. Ratnieks.

 

Tirgus attīstība jāīsteno, nepārtraucot tā darbību

SIA “Rīgas nami” valdes locekle Agra Melne uzsvēra, ka Centrāltirgus attīstība nav tikai ēku atjaunošanas jautājums. Vienlīdz svarīga ir ikdienas apsaimniekošana, tirgotāju darba apstākļi, apmeklētāju ērtības un teritorijas dzīvīgums.

“Mūsu mērķis ir veidot Centrāltirgu par vietu, kurā cilvēki vēlas ne tikai iepirkties, bet arī uzkavēties un atgriezties. Tāpēc plānojam tirgus funkcijas koncentrēt tuvāk paviljoniem, veidojot vienotu, dzīvīgu teritoriju. Paredzēts arī pagarināt paviljonu darba laiku, lai tirgus būtu aktīvs ilgāk nekā līdzšinējās ierastajās tirdzniecības stundās. Vienlaikus pārmaiņas jāīsteno, saglabājot tirdzniecības nepārtrauktību un savlaicīgi iesaistot tirgotājus,” skaidroja A. Melne.

A. Melne norādīja, ka atjaunotam Centrāltirgum nepieciešama vienota arhitektūras un dizaina pieeja, kas aptvertu gan paviljonus, gan tirdzniecības vietas, norādes, apgaismojumu un publisko ārtelpu. Tāpat būtiski sakārtot infrastruktūru, kas apmeklētājiem ikdienā nav redzama – preču piegādes, uzglabāšanu, ventilāciju, kanalizāciju un atkritumu apsaimniekošanu.

“Centrāltirgum jau ir izcila arhitektūra. Mūsu uzdevums ir to izcelt un radīt tai atbilstošu apkārtējo vidi. Tomēr uzskatu, ka kvalitatīva tirgus pieredze sākas arī ar labi organizētu darbu aiz tirdzniecības letes. Tirgotājiem nepieciešami piemēroti darba apstākļi, savukārt apmeklētājiem – tīra, droša un ērti pieejama vide. Tikai sakārtojot šīs lietas kopumā, varam panākt ilgtspējīgas pārmaiņas,” uzsvēra A. Melne.

 

Centrāltirgus nākotne ir cieši saistīta ar visas apkārtnes attīstību

Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Pēteris Ratas uzsvēra, ka Centrāltirgus atrodas vienā no nozīmīgākajiem Rīgas cilvēku plūsmu krustpunktiem, tomēr šis potenciāls pašlaik netiek pilnvērtīgi izmantots.

“Centrāltirgus atrodas līdzās Centrālajai stacijai, autoostai un Vecrīgai, vietā, kur ik dienu pārvietojas ļoti daudz cilvēku. Galvenais jautājums ir – kāpēc šie cilvēki tirgū neapstājas un neuzkavējas? Ir skaidrs, ka mēs nevaram atgriezties pagātnē vai balstīt tirgus nākotni tikai nostalģijā. Jārada jauna, īpaša un patīkama pieredze, kas būtu interesanta arī nākamajām paaudzēm un dotu iemeslu iet uz Centrāltirgu,” norādīja P. Ratas.

Viņš akcentēja, ka tirgus nākotne jāskata kopā ar Spīķeru, Lastādijas, Centrālās stacijas un Daugavas krastmalas attīstību. Īpaši svarīgi ir uzlabot gājēju savienojumus un veicināt dzīvojamās un biroju funkciju attīstību apkārtējos kvartālos. Šai vietai ir jākļūst par pievilcīgu pilsētas centra daļu.

“Jo vairāk cilvēku dzīvos Lastādijā un apkārtējās teritorijās, jo dzīvīgāks kļūs arī Centrāltirgus. Tirgus attīstība nevar būt atrauta no pilsētas attīstības. Ja sakārtosim savienojumus, publisko ārtelpu un veicināsim apkārtnes apdzīvotību, ieguvējs būs ne tikai tirgus, bet visa šī pilsētas daļa. Turklāt 2030. gads ir tikai pirmais solis, kas pavērs plašākas iespējas visas apkārtnes attīstībai.” skaidroja P. Ratas.

Pilsētas galvenais arhitekts uzsvēra arī nepieciešamību balansētas mobilitātes plānošanā piešķirt lielāku prioritāti gājējiem, sabiedriskam transportam, velobraucējiem un kvalitatīvai publiskajai ārtelpai, vienlaikus meklējot mūsdienīgus risinājumus autostāvvietu jautājumam.

 

Pārmaiņām jānotiek ne tikai būvniecībā, bet arī tirgus ikdienas dzīvē

Arhitekts, studijas “OUTOFBOX” dibinātājs Pēteris Bajārs aicināja nepazaudēt praktiskos, salīdzinoši ātri īstenojamos uzlabojumus, koncentrējoties tikai uz lielajiem investīciju projektiem.

“Uz tirgu cilvēki dodas ne tikai pēc precēm, bet arī pēc pieredzes. Tāpēc svarīgi, lai līdzās lielajām attīstības vīzijām netiktu aizmirstas ikdienas lietas – sakārtota vide, pārdomāta pārvaldība, jauni tirgotāji, ēdinātāji un dažādas aktivitātes. Nevaram gaidīt, kamēr būs pieejami miljoni lieliem projektiem, un līdz tam neko nedarīt. Daudzas lietas iespējams uzlabot jau šodien,” uzsvēra P. Bajārs.

Viņš norādīja, ka tirgus attīstībai jābalstās daudzveidībā un sabiedrības līdzdalībā, turklāt viena no Centrāltirgus problēmām ir arī tā nepietiekamā sasaiste ar apkārtējām apkaimēm.

“Pilsētplānošanā būtisks princips ir izvairīties no monofunkcionalitātes. Tirgū līdzās jāpastāv dažādām aktivitātēm – tirdzniecībai, ēdināšanai, kultūrai un sabiedriskajai dzīvei. Tam jānotiek organiski, veidojot vidi, kurā cilvēki vēlas uzturēties. Lai Centrāltirgus kļūtu dzīvīgāks, ne vienmēr nepieciešami milzīgi ieguldījumi – būtiska ir laba pārvaldība un spēja piesaistīt sabiedrībai interesantus tirgotājus un uzņēmējus,” norādīja arhitekts.

Diskusijā P. Bajārs pauda arī kritisku attieksmi pret apjomīgu jaunu autostāvvietu veidošanu pilsētas centrā, uzsverot sabiedriskā transporta un citu mobilitātes risinājumu nozīmi.

 

Lastādijas attīstība var kļūt par būtisku impulsu Centrāltirgum

Pilsētplānotājs, SIA “Grupa93” direktors Neils Balgalis norādīja, ka Centrāltirgus nākotni lielā mērā noteiks apkārtējo kvartālu attīstība un cilvēku skaita pieaugums šajā pilsētas daļā.

“Centrāltirgus nav vientuļa sala. Mums jādomā par tā savienojumiem ar Vecrīgu, Daugavu, Centrālo staciju un, jo īpaši, Lastādiju. Ja vēlamies panākt ilgtermiņa pārmaiņas, apkārtējā teritorijā nepieciešams vairāk iedzīvotāju, dzīvojamo ēku un ikdienas aktivitāšu. Ar paša Rīgas Centrāltirgus atjaunošanu vien nepietiks, lai pilnvērtīgi atdzīvinātu visu šo pilsētas daļu,” uzsvēra N. Balgalis.

N. Balgalis aicināja arī pašvaldību uzņemties aktīvāku lomu Lastādijas attīstības veicināšanā, sadarbojoties ar nekustamo īpašumu īpašniekiem un attīstītājiem un meklējot elastīgus risinājumus teritorijas izmantošanai.

“Tirgus vērtība ir arī tā neparedzamība un autentiskums – iespēja atrast kaut ko negaidītu, satikt dažādus cilvēkus, redzēt, kā tiek tirgoti produkti. Sakārtojot Centrāltirgu, ir svarīgi to nepārvērst par sterilu vidi, kas neatšķiras no lielveikala. Tieši šī daudzveidība un savdabība ir viena no tā priekšrocībām,” skaidroja N. Balgalis.

 

Kultūras mantojuma saglabāšana nav šķērslis jaunām funkcijām

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas speciāliste Zane Verika diskusijas laikā uzsvēra, ka Centrāltirgus vērtība nav tikai tā arhitektūrā – to veido arī pilsētbūvnieciskā struktūra, tirdzniecības tradīcijas un sabiedriskā dzīve.

“Centrāltirgus ir nozīmīga Rīgas vēsturiskā centra daļa un kultūras mantojuma objekts. Tā vērtība ir ne tikai fasādēs vai konstrukcijās, bet arī identitātē un funkcijā, kas veidojusies daudzu gadu desmitu laikā. Vēsturiskās ēkas var un ir nepieciešams pielāgot mūsdienu vajadzībām, bet jaunajām funkcijām jārespektē tirgus arhitektoniskās un telpiskās vērtības,” norādīja Z. Verika.

Runājot par Gaļas paviljona nākotni, viņa īpaši uzsvēra nepieciešamību saglabāt tā plašo halles telpu un vēsturiskās konstrukcijas.

“Es nevaru piekrist apgalvojumam, ka kultūras mantojums traucē attīstībai. Tie ir noteikumi, ar kuriem esam izvēlējušies dzīvot, saglabājot Rīgas vēsturiskā centra vērtības. Kultūras mantojums nav rezervāts, un tas var attīstīties, taču attīstība nenozīmē vēsturisko arhitektūras vērtību zaudēšanu. Tieši mantojums ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki apmeklē Rīgu un Centrāltirgu,” uzsvēra Z. Verika.

Viņa arī atgādināja, ka Centrāltirgum jāsaglabā pieejamība dažādām sabiedrības grupām un tā attīstību nedrīkst orientēt tikai uz tūristu vajadzībām.

 

Investoru piesaistei nepieciešams ekonomiski dzīvotspējīgs modelis

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses pārstāve Laura Bluša uzsvēra, ka Centrāltirgus vēsturisko paviljonu atjaunošanai nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi, tāpēc līdzās kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai jādomā arī par ieguldījumu ekonomisko pamatojumu.

“Centrāltirgus attīstība jāskata plašākā Rīgas centra kontekstā. Kvalitatīva un dzīvīga tirgus teritorija var dot impulsu arī apkārtējo nekustamo īpašumu attīstībai. Taču, runājot par investīcijām, vienmēr jāatbild uz jautājumu – kas par to maksās un kā ieguldījumi atmaksāsies? Vēsturisku ēku atjaunošana ir dārga, tāpēc jāmeklē elastīgi un ekonomiski pamatoti risinājumi, kas būtu interesanti arī privātajiem investoriem,” norādīja L. Bluša.

Viņa vērsa uzmanību arī uz tirgus pārvaldības specifiku, kas būtiski atšķiras no tradicionālu komercīpašumu apsaimniekošanas. Tirgum raksturīgs liels nomnieku skaits, bieža to maiņa un nepieciešamība pastāvīgi pielāgot piedāvājumu apmeklētāju pieprasījumam. Tik apjomīga un daudzveidīga objekta pārvaldīšanai nepieciešama īpaša kompetence, turklāt profesionālu tirgus operatoru loks ir ierobežots.

Viņas ieskatā Gaļas paviljons varētu kļūt par iespēju izmēģināt jaunu publiskā un privātā sektora sadarbības modeli, paredzot arī jaunas funkcijas. Vienlaikus šādai ilgtermiņa sadarbībai jābūt pietiekami elastīgai, lai privātais partneris varētu pielāgot nomnieku struktūru, telpu sadalījumu un izmantošanas veidus mainīgajiem tirgus apstākļiem.

“Lai piesaistītu privāto kapitālu, nepieciešami skaidri mērķi un prognozējami nosacījumi, vienlaikus dodot attīstītājiem pietiekamu elastību. Pārmērīgi detalizēti ierobežojumi var mazināt investoru interesi un palielināt projekta riskus. Gastronomija, kultūra, sporta un izklaides aktivitātes var papildināt tradicionālo tirdzniecību un piesaistīt jaunas apmeklētāju grupas. Svarīgi atrast līdzsvaru starp to, kas Centrāltirgū obligāti jāsaglabā, un iespējām radīt jaunu saturu,” skaidroja L. Bluša.

 

Tirgus galvenā vērtība ir tirgošanās – to nedrīkst pazaudēt

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš diskusijā īpaši uzsvēra risku, ka plašas attīstības ieceres var aizēnot pašu Centrāltirgus būtību – tirgošanos.

“Mēs varam runāt par dažādām jaunām funkcijām, mākslu, pasākumiem un izklaidi, taču ir svarīgi atcerēties, ka tirgus kā tirgošanās vietas pastāvēšana nav pašsaprotama. Tā galvenā vērtība ir specifiska tirdzniecības vide, kurā cilvēki ierodas pēc produktiem un īpašas iepirkšanās pieredzes. Ja tirgotājiem nebūs izdevīgi strādāt un pircēji pārstās nākt, sāksies lejupslīde, kuru pēc tam būs ļoti grūti apturēt” norādīja A. Kaktiņš.

Viņš uzsvēra, ka attīstības un remontdarbu laikā īpaši svarīgi nepārtraukt ierasto tirdzniecību un nesagraut apmeklētāju paradumus.

“Jauns bruģis pats par sevi tirgū dzīvību neatgriezīs. Tam nepieciešams laiks, ieguldījumi un mērķtiecīga pārvaldība. Pasākumi un dažādas aktivitātes var būt labs veids, kā piesaistīt cilvēkus, kuri pēc tam iepērkas pie tirgotājiem. Taču tie nedrīkst kļūt par pašmērķi. Galvenais ir panākt, lai tirgū būtu tirgotāji, pircēji un starp abām pusēm veidotos abpusēji izdevīga sadarbība,” skaidroja SKDS direktors.

Viņš atgādināja arī, ka cilvēku iepirkšanās paradumi ne tikai mainās paši no sevis – tos mērķtiecīgi ietekmē arī tirgotāji, kā to savulaik pierādījusi lielveikalu attīstība.

 

Diskusijas dalībnieki Centrāltirgus simtgadi 2030. gadā iezīmēja kā atskaites punktu vēsturisko paviljonu atjaunošanai, tirgotāju darba apstākļu uzlabošanai un ērtākai piekļuvei tirgum no apkārtējiem kvartāliem.

SIA “Rīgas nami” turpina darbu pie Centrāltirgus atjaunošanas investīciju programmas, veicot atjaunošanas darbus Piena un Sakņu paviljonā, strādājot pie metu konkursa izstrādes un dialoga ar pilsētplānošanas, kultūras mantojuma un uzņēmējdarbības nozares pārstāvjiem. Atjaunošanu uzņēmums plāno pa posmiem, lai arī būvdarbu laikā tirgotāji varētu strādāt un pircēji varētu turpināt iepirkties Centrāltirgū.