Rīgas centrāltirgus vēsture

Daudzās pasaules pilsētās galvenos laukumus apbūvē vai piemēro citādībām. [..] Gidi stāsta: „Te kādreiz bija tirgus! Bet Rīgā joprojām ir! Pilsētas viducī. Kur Daugava. Kur senmūri. Kur tirgošanās pirmsākumi,” grāmatā „Leģendārais Rīgas Centrāltirgus” raksta Latvijā pazīstamais rakstnieks un publicists Ēriks Hānbergs.

Rīgas Centrāltirgus burvība slēpjas tā daudzveidībā – tā ir pilsētas krāsainākā un dzīvīgākā vieta, kur sastopas dažādi cilvēki, kultūras un garšas. Tirgus ir viens no pieciem populārākajiem ārzemju tūristu galamērķiem Rīgā, piedāvājot unikālu iespēju iepazīt latviešu kultūru, tradicionālo iepirkšanās pieredzi un izbaudīt svaigus, vietējos pārtikas produktus. Viesus pārsteidz ne tikai tirgus plašums, bet arī bagātīgā produktu izvēle un autentiskā atmosfēra.

Rīgas Centrāltirgus nepārtraukti attīstās – tas kļūst pieejamāks, modernāks un pilns ar jaunām iespējām. Paviljoni un laukumi aicina uzdrīkstēties, eksperimentēt un radīt ko nebijušu. Šobrīd aktīvi tiek izstrādāta Rīgas Centrāltirgus attīstības koncepcija, lai skaidri iezīmētu nākotnes vīziju un prioritātes, saglabājot tirgus īpašo identitāti un tradīcijas.

Svarīgākie fakti:

• Tirgus uzbūvēts 1930. gadā;
• 5 paviljoni: Piena (Rūpniecības preču), Gaļas, Zivju, Sakņu un Gastronomijas;
• Kopējā Rīgas Centrāltirgus teritorija: 100 504 m2, ēku kopplatība: 44 874 m2;
• Tirdzniecības vietu skaits: 3000;
• Apmeklētāju skaits ik dienu: 40 000-50 000.

Kopš 2022. gada novembra Rīgas Centrāltirgu pārvalda un apsaimnieko apvienotā Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrība SIA “Rīgas nami”. Uzņēmums pārvalda arī vēl divus citus mazākus Rīgas tirgus – Vidzemes tirgu un tirgu “Latgale”.

ĪSA VĒSTURE

Kopš viduslaikiem Hanzas savienības pilsētā Rīgā tirgus atradās Daugavas krastā, taču 1922. gada beigās pilsētas dome nolēma izveidot Rīgas Centrālo pārtikas tirgu.

Ēkas, kuras šodien kalpo par tirgus paviljoniem, un kļuvušas par neatņemamu Rīgas unikālo vaibstu, sākotnēji celtas Kurzemē, Vaiņodē kā vācu armijas gaisa kuģu – cepelīnu – angāri.

Tirgus celtniecība sākās 1925. gadā, un svinīgā atklāšana notika 1930. gada 1. novembrī. Tirgus teritorija aizņēma 57 000 m², un tajā atradās pieci iespaidīgi paviljoni. Paviljonu haļļu augstums sasniedza 20,5 metrus, platums – 35 metrus, bet garums – aptuveni 200 metrus. Tirgus arhitektūrā redzami jūgendstila elementi, pirmskara neoklasicisma ietekme, kā arī fasāžu noformējumā – Art Deco stilistiskās interpretācijas.

Tajā laikā Rīgas Centrāltirgus bija ārkārtīgi moderns – visās ēkās bija centrālā apkure un elektriskais apgaismojums. Zem paviljoniem izbūvēja plašas pagrabtelpas – 2 ha lielu apakšzemes pilsētu ar galvenajām ejām un sānejām, kur atradās noliktavas un saldētavas. Noliktavas ar kanālmalu savienoja trīs apakšzemes tuneļi, bet virszemē preces izcēla, izmantojot kravas liftus. Pateicoties šīm inovācijām, Rīgas Centrāltirgus kļuva par vienu no lielākajiem, modernākajiem un labākajiem tirgiem Eiropā.

Padomju okupācijas laikā tirgus turpināja darbu kā kolhozu tirgus. 1961. gadā tur pārdeva 200 000 t gaļas, 7 mlj. olu, 9000 t kartupeļu, 8 000 dārzeņu un 5 000 t augļu. Pircēju skaits dienā bija 50 000 – 70 000, brīvdienās un pirms svētkiem – 100 000.

1997. gadā tirgus teritorija, veidojot ar vecpilsētu vienu veselumu, tika iekļauta UNESCO „Pasaules mantojuma” sarakstā.